Izvēlne Aizvērt

Publiskais onānisms. Kā reaģēt?

Pirms dažām dienām vēlu vakarā (starp 23 un pusnakti) devos mājup caur Zajebalovkas centru. Gaidīju trolejbusu Teļa ielas pieturā un, tā kā lija, pagāju zem nojumes. Jāgaida bija diezgan ilgi, bet pārējos gaidītājus nepētīju, biju iegrimis savās domās un rokās esošajā alus skārdenē – līdz ar acs kaktiņu pamanīju kaut kādu kustību. Pametu skatienu – vāks, netālu stāvošais vecis, manāmi iedzēris, vienā mierā attaisījis bikšupriekšu un dročī.

Zem nojumes stāvēja vēl vairāki cienījama gadagājuma cilvēki. Nezinu, vai viņi bija pamanījuši, bet nebija ne tuvu tāda sašutuma kā tad, ja pēkšņi kāds skaļāks smiekls paspruktu netālu stāvošiem pusaudžiem. Reakcijas nebija vispār.

Šajā sakarā vēlos piebilst, ka šī Teļa ielas pietura oficiāli ir mana alus dzeršanas, dancāšanas un izklaižu vieta.

Un tad es pamanīju, ka ķepā rāvējs ir krietni piebīdījies man tuvāk (Nē, nebiju minisvārkos, bet gan seksīgos rozā šortiņos un džemperī ar dekoltē!). Un nupat jau taisījās spert vēl pussolīti. Man palika nelabi, un izgāju lietū, tur arī sagaidīju trolejbusu. Un ko lai citu es būtu darījis? Saucis policiju? “Atvainojiet, bet man te blakus viens onanē!” Lūgt palīdzību iedzērušo puišu bariņiem, kas maisījās apkārt, saprotamu iemeslu dēļ baidījos.

Protams, gan jau kāds ieteiks arī nevazāties apkārt naktīs. Es, protams, atvainojos šiem iespējamajiem aizrādītājiem, bet neviens nebija mani brīdinājis, ka arī ļaužu pilnās Zajebalovkas centra vietas naktī pieder šādiem tipiem. Ja būtu, es būtu meklējis iespēju aizbraukt ar taksi.

< Kortijs >

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *