Izvēlne Aizvērt

haļavnijs dīvāns

satiku vienu dienu Šalderauski drausmīgā paskatā-skats pa repšiku-var redzēt,ka vismaz 3 dienas gulējis uz kreisās auss uz audekla,kas saucas zabegalovkas apspļaudītais galds.Nekas neliecināja,ka pat sekundi Šaldijs būtu gulējis zem galda,jo par to liecinātu kurpju nospiedumi sejā un vietējo dzīvnieciņu čuras uz sprandas.Godīgi jāsaka-tas nebija novērojams.

Prasu bomāram,ko šis tāds saskābis kā tiko ziloņa izdirsta rozīne?Ai,viņš saka-pastāstīšu neticēsi!Uzvāri sev kafiju,ielej man odieri un klausies.Pēc noteikto darbību izdarīšanas biju pilnvērtīgs klausītājs ar abām ausīm,lai arī debīls.

Tad lūk.Situācija ir šāda,saka man Šaldijs ik pa brītiņam patīdams makšķeres spoli,kas šim iedomās līdzi.Gadus 3 atpakaļ man SecondHenda noliktavas kuratore Minka Soskina apsolīja man dīvānu-nu varbūt ne pirmā jaunuma,-17 gadus vecs,7 ģimeņu mīcīts,vārdu sakot piecpadsmitās rokas sānu stutējamais.Es lepns nebūdams ar vislielāko prieku piekritu.Speciāli pierunāju vietējās dizaineru firmas:”Abstraktā smēķēšana uz poda”, dizaineri,lai izplāno .kur šo novietot hatā,kas zem tilta.Uzbetonēju pamatus ,lai var tā kreptīgi piekrūvēt pie tilta balsta,mazums,kas tur gulēs,lai plānais zemtilta vējšs neaizpurina prom gultu ar visu gulētāju.Mazums,varbūt atvelku kādu šmaru,ko uzvilkt uz drāts,a te bļe jūti ,ka gultas šūpošanās neiekļaujās pisiena ritmā.Var sanākt šaize,tāpat kā toreiz kad mans drugans Kortijs pēc 274 dienu nepārtauktas dzeršanas uzmauca galvā PANTaLONES un gāja pa ielām mudinādams tautu netīrīt tupeles no rītiem un nelīmēt kožlenes sev zem kreisās auss.Tā teikt bijā pārtapis par Svēto prāta čakarēšanas sfērā.Kaut tauta mums izturīga-paskatās uz tiem nobarotajiem mūļiem,kas politiķi un uzrauj kādu normālu aņuku pAR sivēniem un cūkām.

Tad lūk,pēc lielā Minkas apsolījuma ,es savācu ģēgerus,kas saucas kompaška un devos pakaļ apsolītajai mantai.Piezbvanīju pie Minkas blathatas duravām,un dzirdu šī nepamierinātā balsī bļauj:”Bļe,kas par pidariem mani ceļ aukšā 3 naktī?”.Pēc durvju atvēršanas sekoja samazgu spaiņa saturs mūsu virzienā.

Un tagad lēnāk:Kā Matriksā-no samazgu kolekcijas,kas mums virsū viens makarons itaļjaška graciozi lēni apmet 13 salto neizstieptā stāvoklī un graciozi lēni nu ļoti lēni,traģiski palēlināti uzkaras uz manas spalvainās kreisās auss un vēl iečukst man ausī:” I am back,bomāra!”.Tu iebrauc,kas tas ir par gadsimta mirkli manā mūžā,kas kardināli apgrieza rokām un kājām gaisā manu pagano dzīvi!sekjoš,muģila?

Tajā brīdī es beidzot aptvēru,ka doma par to,cik es fatāli svarīgs kādam un brīnumjauks,bija jāatmet,ka sevis maldināšana uz mūžiem.

ŠIS gadījums manī radīja tādu Maslova piramīdas nepieņemšanu sevī,ka iekritu dziļā un pohujistiskā pesimismā un sevis morālajā drātēšanā.

Bet iemeta man ķešā arī varbūtību un šaubas-kas zin cikos es vēl piezvanīšu pie Minkas durvīm,da pohuij cikos,un vai es būšu spējīgs sevī apturēt vislielāko dzīves vēlmi-slaidi un smirdīgi uzmīst tai šmarai uz istabas čībām,kas pacieš viņas ķermeņa tuklās kājas.

A konkrēti mans ieteikums špikojot no Krilova basņām-netici basņām,ja neesi pārliecināts,ka starp samazgām būs kāds makariška itaļjaška bomarīno.

Vot tak pjaņ.Bļe priecīgi padzert…svētkos

<vecais>

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *