Izvēlne Aizvērt

bomāru terors

Nu,lūk,kā godīgs mietpilsonis un birokrātiskā aparāta loceklis,stāvu sev zem deguna svilpodams Final Countdown dziesmiņu un gaidu rindā pēc kafejas.Saulīte silda manu ļumīgo zadu un pliko čerpaku,un liekas,ka laime ir pilnībā.Pēksņi atveras kafejnīcas durvis un ieveļas divi smirdīgi un pohmeļaini bomāri.

Dūša jūtu pasliktinās man ik sekundes simtdaļu,un feisā izveidojas nicīga grimase-vot bļin,domāju,ievēlās te divi pasaules lāpītāji,-ne naudas,ne goda,ne māju un smird pie tam kā maitas.Šie neliekas nemaz manam manu inteliģento stāvu un personību un pagrūž vēsā alkogoļiku mierā mani malā un steigšus iet pie kafejnīcas letes svilpodami korī dziesmiņu:”Nam vsoravno,nam pajebaķ!” no multfilmas “Kreisā kroļika nāse”.Nu es vēl neko līdz brīdim ,kad viens no bomāriem aiz letes pārbīlī lūrošai meičai uzbļauj-ē kolhoznaja šmara,mums miežu kafeju ar 3 kusakiem sahara katram un SuperBingo 12 loterijas pa 5 variantiem abos.Es domāju bilst kādu savu sasodīto birokrāta bailīgo vārdiņu,kad seko neticams akts-viens no bomāriem,tāds blondā parūkā izvelk lopatņiku-nosviež uz letes 23457 tugrikus,uzspļauj uz grieztiem vienu zaļo,un vēsā mierā kuli kasīdams velk uz durvju pusi.Otrs bomārs pa to laiku apstulbušajai publikai,to starp arī man,iedod purnā,katram pa 3 reizēm,iešauj vēl ar kāju katram mums pa skaustu,un izvelk aiz durvīm,respektīvi aiz mūsu tuvākā redzesloka,uzsvilpj kučierim,piebrauc izvozka ar diviem riteņiem ar ļitakiem,un aiztriec vēsā mierā uz Win socmājas pusi azaidā.Vēl tagad,pat pēc atveseļošanās kursu iziešanas Zajebalovkas centrālajā psihiatriskajā priduričnajā klīnikā,neesmu garīgi atlabis…Tādas traumas,dārgie līdzpilsoņi,galīgi grauj birokrātijas veselību un noteikto kārtību,ka jupis…

<vecais>

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *