Izvēlne Aizvērt

…bezpriģels…

Kā nu gadījās kā ne, bet nu pēdējā nedēļas nogale bija pilna dažādāko piedzīvojumu. Nu sāksim kautvai ar to ka vienu dienu atjēdzos autobusā un pašā Rīgas centrā, nu tas jau nekas, bet mana atmiņa kaut kur sazīmēja to ka braucu ciemos. Aizbraucu, tad atjēdzos, jau pie bračkas, arī nav slikti(ņemot vērā to ka viņam bārs sen nebija tukšots), pasēdējām patukšojām, netīšām atklājām ka man somā man nezinot iekrauta ūdenspīpe – nu saprotama lieta, ka jāuzpīpē. Tālāk biku pazuda filma, bet tas jau tā pie lietas piederas. :D

Kautkā sanāca ka atkal pamodos, un atkal autobusā kad sāku pētīt biļeti, tad izrādījās ka braucu uz māju pusi (nedod Dievs būtu devies uz Maskavu vai Pēterburgu), kad mani sāka trobelēt telefons – redz man jākāpj ārā un jābrauc līdzi uz razborku. Nu šausmīgi negribējās, bet beigās jau nu piekritu, neba es tas laimīgais kas norausies tajā vilku barā. :) NU aizbraucām, bet kad izrādījās ka jāsāk visus galus savilkt, visus pie galda aicina, nu paēdām padzērām, nekas itkā jau viss ir vislabākajā kārtībā. Bet tad arī viss sākās bija bļaušana, bija lamāšanās,kā nu kurš kuru nosauca. Visi tādi gudri cilvēki un ar skaistiem sarkaniem diplomiem, bet lielas jēgas no tā nav laikam un arī nebūs. Nu tad nu man bija viss vienalga un es aiztinos gulēt, kāda tur gulēšana ja mašīna atstāta saulē un miegs ar vairs nenāk. bij jau pagājušas pāris stundas kad atgriezos bet izmaiņas gan es nevarēju pilnīgi ievērot, tikai pēc pustundas likās ka nu beidzot, beidzot razborka tuvojas noslēgumam. Man gan jau tas vis bija tā līdz kaklam, ka pasūtīju visus pāris mājas tālāk un tinos ar savu šoferi prom. 

Secinājumus nu varat izdarīt paši, bet mans ieteikums nedrīkst uzkāpt uz korķa tā ka pusi nedēļas vizinies apkārt un bez jēgas.

<win>

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *